Starptautiskās medicīnas izstādes “Medbaltica 2026” ietvaros 24. septembrī Ķīpsalā aizvadīta Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) 30 gadu jubilejas konference “Caur pieredzi uz efektīvu, mūsdienīgu veselības aprūpi”. Konference tika organizēta sadarbībā ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB).
Konferenci atklāja veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš savā uzrunā runāja par veselības aprūpes nozares attīstību un veselības ministra amatā gūto pieredz. Ar humoru raugoties uz ministra darba pieredzi un izaicinājumiem, Abu Meri atklāja, ka pēc darba veselības ministra amatā plāno rakstīt grāmatu par šo laiku un piedzīvoto veselības nozarē.
Konferences uzmanības centrā bija veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja, pieejamība un tās nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
Par veselības aprūpi kā ieguldījumu tautsaimniecībā, sistēmas ilgtspēju un slimnīcu tīkla reformu konferencē runāja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs A. Bērziņš, savukārt VADDA valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds aktualizēja privātā sektora nozīmi ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, vērtējot gan šodienas situāciju, gan nākotnes perspektīvas. Tiesībsardze K. Palkova sniedza vērtējumu par veselības aprūpes faktisko pieejamību Latvijā, aplūkojot to pacientu tiesību un cilvēktiesību kontekstā.
Konferences otrajā daļā norisinājās paneļdiskusija “5 darbi, ko paveikšu, lai veselības aprūpe kļūtu pieejamāka praksē, ne tikai plānos”. Tā sākās ar politisko partiju pārstāvju veselības programmu prezentācijām, kurās katram dalībniekam bija iespēja koncentrēti iepazīstināt klātesošos ar savas partijas galvenajām iecerēm veselības aprūpes jomā.
Pēc prezentācijām sekoja 10 signāljautājumi par veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu, uz kuriem partiju pārstāvji pauda savu nostāju, balsojot – “atbalsta” vai “neatbalsta”. Šāds formāts ļāva uzskatāmi ieraudzīt gan jautājumus, kuros politisko spēku nostājas sakrita, gan tos, kuros viedokļi atšķīrās.
Diskusijas turpinājumā politiķi atbildēja uz tematiskajiem jautājumiem par veselības aprūpes nozarei aktuālām problēmām un to iespējamiem risinājumiem. Jautājumu loks aptvēra rindu mazināšanu un veselības aprūpes pieejamību reģionos, finansējuma modeli, ārstniecības personāla trūkumu, veselības aprūpi kā ieguldījumu tautsaimniecībā, digitalizāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu, publiskā un privātā sektora sadarbību, valsts, pašvaldību un iedzīvotāju atbildību, kā arī finansējuma sasaisti ar pakalpojumu kvalitāti un pacienta veselības rezultātu.
Izvēlētais diskusijas formāts ļāva salīdzināt politisko spēku nostājas un uzklausīt konkrētus piedāvājumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai nākamajā politiskajā ciklā.
