Tikmēr, kamēr Latvijā publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti veselības aprūpē tiek ieviesti visai gausi, citur pasaulē PPP modelis medicīnā jau ir vispārpieņemta prakse. Veselības speciālisti Latvijā pieprasa aktīvāku rīcību, lai pacientiem raitāk nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, jo lielā mērā PPP principa ieviešana ir atkarīga no politiskās gribas un politiķu izpratnes par reālo situāciju.
Diena pētīja, kā, izmantojot PPP principu, realizēti veselības projekti citās pasaules valstīs, un atklājās, ka ar PPP var pilnveidot medicīnu ne tikai ekonomiski attīstītās valstīs, bet arī finansiāli ne īpaši stabilos reģionos.
Pandēmijas pieredze
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) vadītājs Māris Rēvalds norāda, ka pašlaik spilgtāk nekā jebkad agrāk redzams, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas dzīvotspējas nodrošināšanai privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešama pastāvīga, stratēģiska mēroga sadarbība. « Par to, cik efektīva var būt šāda sadarbība, pārliecinājāmies Covid-19 krīzes laikā, kad tieši privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji nodrošināja cilvēkresursus, ātru, elastīgu reakciju un pielāgošanos strauji mainīgai situācijai, piedāvājot nepieciešamo laboratorisko izmeklējumu apjomu, kā arī vakcināciju pret Covid-19,» saka M. Rēvalds.
Viņš piebilst, ka valsts rīcībā esošo līdzekļu veselības aprūpei vairāk nekļūs, bet sistēmai uzliktā slodze aug. Sabiedrībai ir jāsaņem kvalitatīva medicīniskā palīdzība, vienlaikus nenostādot valsti izvēles priekšā, kam dot priekšroku – tautas veselībai vai drošībai.
Šajā situācijā risinājums ir veidot PPP projektus un iesaistīt sistēmas finansēšanā un uzturēšanā uzņēmējus.
M. Rēvalds arī atsaucas uz Finanšu ministrijas 2022. gada informatīvo ziņojumu, kurā teikts, ka PPP attīstība Latvijā joprojām ir gausa. Jāpiebilst, ka ziņojumā veselības aprūpe netiek minēta starp tām prioritārajām nozarēm, kuru problēmas būtu risināmas šādā formātā. Lai rastu efektīvākos sadarbības mehānismus, Latvijas veselības aprūpes nozares eksperti aicinājuši politikas veidotājus, likumdevējus un uzņēmējus nekavējoties apvienot spēkus un nākotnē paredzēt iespējas risināt veselības aprūpes izaicinājumus tieši ar PPP palīdzību.
Ietaupa 30–50 miljonus gadā
Pasaules Banka (PB) secinājusi, ka veselības aprūpes jomā jau ir attīstīta virkne dažādu PPP pieeju. PPP principa vadošā ieviesēja ir Apvienotā Karaliste, koncentrējoties uz ēku pilnveidi un pārbūvi, kā arī uz iestāžu pārvaldību.
Šādu pieeju praktizē arī Austrālijā, savukārt Indijā ar PPP principu nodrošina visaptverošāku veselības aprūpi – koncesionārs ne tikai izstrādā un uzlabo iekārtas, bet arī sniedz pakalpojumus.
PB norāda – vietējās varas iestādes, kurām bieži trūkst naudas, izmanto PPP principu, lai varētu atļauties attīstīt veselības iestādes.
VADDA rīkotajā konferencē Nākotnes veselība kompānijas KPMG Impact pārstāvis Fernando Faria vēstīja, ka Portugāles PPP veselības programma dibināta 2002. gadā – laikā, kad Portugāles valdība nolēma, ka valstij ir vajadzīgas jaunas slimnīcas, un atzina, ka jākoncentrējas uz to, lai kvalitatīvas medicīnas pieejamība būtu arī finansiāli izdevīga.
Portugāles Ziemeļrietumu pilsētas Bragas slimnīcu ar PPP principu attīstīja konsorcijs Escala. Bragas slimnīca, kas apkalpo teritoriju ar vairāk nekā miljonu iedzīvotāju, aptvēra 100 000 kvadrātmetru celtniecības platību, paredzot 706 gultasvietas un iestādē gadā nodrošinot 250 000 konsultācijas, 200 000 palīdzības nelaimes gadījumos un 150 000 pacientu ārstēšanu slimnīcā. Portugāles Nacionālais Audita birojs 2021. gadā secināja, ka PPP modeļa izvēle jaunajai Bragas slimnīcai, iekļaujot klīniskos pakalpojumus, ir vērtējama kā veiksmīga ieguldījumu atdeve. Tāpat secināts, ka PPP slimnīcas rada budžeta ietaupījumus un ir efektīvākas savā darbībā, nodrošinot medicīnas kvalitāti.
Pakalpojumu izmantotāji ir aizsargātāki nekā valsts pārvaldītajās slimnīcās, jo ir augstākas kvalitātes prasības.
Aplēsts, ka, attīstot Bragas slimnīcu, desmit gados Portugāles budžeta ietaupījums ir 30–50 miljoni eiro gadā.
F. Faria gan norāda – uzņēmēji veido konkurenci un uztur augstu kvalitāti, tomēr, tā kā iepirkumi ir sarežģīti, stratēģiskā mērogā jābūt politiskajai gribai un spējai vadīt šo procesu. No negatīvajiem aspektiem jāmin, ka PPP iniciatīvas prasa ļoti lielu izpratni no publiskā sektora, gan arī ārkārtīgi ilgu sagatavošanās laiku. Šajā gadījumā dokumentācija tika gatavota gandrīz trīs gadus.
Piesaista medicīnas talantus
No XX gadsimta beigām Spānijas veselības sistēma ir eksperimentējusi ar dažādiem publiskā un privātā sektora sadarbības modeļiem, lai nodrošinātu vēlamo veselības aprūpi iedzīvotājiem. Ar privātā finansējuma iniciatīvām attīstītas vairākas medicīnas iestādes. Slimnīcu modernizācija ir būtisks faktors, lai ieinteresētu medicīnas ģēnijus.
1997. gadā Valensijas reģionālā valdība pacēla PPP partnerību jaunā līmenī, Valensijai kļūstot par pirmo reģionu, kas pieņēma progresīvāku, integrētāku publiskā un privātā sektora partnerību.
Zināmā mērā projekta attīstību veicināja dabas spēks – 1982. gadā Hukāras upe, izpostot dambi, radīja Spānijas vēsturē lielākos plūdus. To rezultātā daudzi reģiona iedzīvotāji palika bez piekļuves medicīnas pakalpojumiem, tāpēc vietējā pārvalde meklēja iespējas Alziras apkaimē attīstīt La Ribera slimnīcu.
Tā tika attīstīta, sadarbojoties pašvaldībai un apdrošinātājam Adeslas kopā ar finansētāju Ribera Salud.
Konsorcija līgums sākotnēji paredzēja sadarbību uz desmit gadiem, un jau pēc diviem gadiem slimnīca tika atklāta, nodrošinot veselības aprūpi vismaz 230 000 vietējo iedzīvotāju.
Arī Manises pašvaldībā, turpat Valensijā, augot iedzīvotāju skaitam, radās nepieciešamība aktīvāk ārstēt ne vien akūtās, bet arī hroniskās kaites. Tā kā iedzīvotājiem nācās doties uz pārdesmit kilometru attālo slimnīcu La Fe, tika meklēti ērtāki risinājumi.
Ar PPP principu tika attīstīta Manises slimnīca, kur nodrošina 21 specializēto medicīnas pakalpojumu virzienu un arī būtiski rūpējas par inovatīvām ārstniecības talantu piesaistes metodēm.
Auditorkompānija PwC un Kalifornijas Universitātes veselības ekspertu grupa savā ziņojumā norāda, lai arī daži veselības jomas pārstāvji ir skeptiski par PPP principa ieviešanu medicīnā, tomēr tad, ja ir rūpīga attieksme pret investīcijām, šāda metode ir dzīvotspējīga, jo īpaši politiski un ekonomiski nestabilās valstīs. To apliecina arī Valensijas piemēri – arī neskaidrā situācijā var attīstīt ilgtspējīgu PPP modeli medicīnas pakalpojumu pieejamībai.
Kompānija PwC ir izpētījusi, ka arī Latīņamerikas valstīs slimnīcas pēdējās dekādēs attīstījušās tieši ar PPP principu. Visā Latīņamerikā pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu, daudzām valstīm trūkst piemērotu klīnisko un tehnoloģisko resursu un infrastruktūras.
Lai aizstātu novecojošās iekārtas un infrastruktūru, tiek meklēti efektīvi risinājumi slimnīcu attīstībai.
Pirmie Āfrikā
Karalienes Mamohato Memoriālā slimnīca Lesoto Karalistē vēra durvis 2011. gadā pēc desmit gadu ilgas plānošanas.
Šis bija pirmais PPP projekts Āfrikas medicīnā un pirmais arī starp visas pasaules nabadzīgajām valstīm.
Nelielā valsts, kas atrodas Āfrikas dienvidos un kurā mīt ap diviem miljoniem iedzīvotāju, pirms desmit gadiem saskārās ar AIDS radītu izaicinājumu – tas tika fiksēts 23% valsts pieaugušo iedzīvotāju, liecina PwC pētījums.
Slimnīcu attīstīja ilgā iepirkumu procesā, kur uzvarēja konsorcijs Tsepong – tajā ietilpa Dienvidāfrikas privātais slimnīcu operators Netcare un vairāki Lesoto sadarbības partneri. Iecere paredzēja projektēt un uzbūvēt slimnīcu ar 425 gultasvietām un nodrošināt visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus 18 gadu gaitā.
PPP projekta ieviešana nepalielināja slimnīcas pakalpojumu izmaksas. Projektam bija arī skeptiski vērtētāji, un slimnīcas darbībai tika veltīti kritiski vārdi gan no organizācijas Oxfam, gan no Lesoto patērētāju tiesību organizācijas, kas vēlreiz norāda uz to, ka PPP procesā svarīgs elements ir caurskatāmība.
Arī onkoloģijā
Kriss Kerigans, ko Apvienotajā Karalistē atzinuši par vienu no vadošajiem inovatoriem veselības jomā, ir palīdzējis attīstīt onkoloģijas datu centrāli DATA-CAN. Tas ir viens no septiņiem inovāciju centriem, ko finansē Industriālās stratēģijas fonds ar mērķi nodrošināt visaptverošus datus pētniekiem un mediķiem un palīdzēt ātrāk izstrādāt jaunus medikamentus, kā arī turpināt dažādus pētījumus onkoloģisko slimību ārstēšanai.
K. Kerigans stāsta, ka iepriekš dati bija izkaisīti dažādās sistēmās, tāpēc nolemts datus apvienot vienā veselumā, tā nodrošinot pieejamības ātrumu. Arī šis projekts īstenots ar PPP principa palīdzību.
Piemēram, nesen DATACAN kopā ar citiem zinātniekiem piedalījies 800 000 vēža gadījumu izpētē, atklājot tendenci, kas « tikšķ kā bumba » – saslimstību ar vēzi bieži vien atklāj neatliekamās palīdzības gadījumos. Ja Viktorijas štatā, kas atrodas Austrālijā, vēzi atklāj vien ceturtajā daļā neatliekamās palīdzības gadījumu, tad Jaunzēlandē – 42,5% gadījumu, savukārt Skotijā, Anglijā un Velsā 37– 38% neatliekamās palīdzības gadījumu. Jāpiebilst, ka vēzis, ja to konstatē plānveida izmeklējumos, bieži vien ir mazāk ielaists, un savlaicīga vēža atklāšana var palielināt pacienta izredzes atveseļoties.
Portugāles pieredze
Portugāles privātās-publiskās partnerības jeb PPP veselības programma dibināta 2002. gadā
Tolaik Portugāles valdība nolēma, ka valstī ir vajadzīgas jaunas slimnīcas
PPP modelis tika izraudzīts kā labākais variants veselības aprūpes uzlabošanai un klīnisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai
Tika izsludināts konkurss par desmit jaunu slimnīcu izveidošanu, rekonstruējot astoņas un uzbūvējot divas jaunas slimnīcas
Līdz 2010. gadam bija uzsākti pieci projekti
Kopumā no brīža, kad tika izsludināti konkursi, līdz finansējuma piešķiršanai pagāja vidēji 30–50 mēneši
Tika secināts, ka izvēlētais modelis ir laikietilpīgs, bet tam ir savi plusi – atliek gana daudz laika pārdomāt visus aspektus, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu jēgu un kvalitāti
Avots: Kompānijas KPMG Impact infrastruktūras padomnieka Fernando Faria sniegtā informācija
IR skaidri redzams, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas attīstībai ir nepieciešama pastāvīga, stratēģiska mēroga sadarbība starp privāto un publisko sektoru uzskata Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds.
Pārpublicēts: Diena.lv
